Es domāju, ka dzīvē katram cilvēkam ir vajadzīga vismaz viena tāda draudzene. Nu, tāda… mazliet traka. 😄 Tāda, ar kuru nekad nekas nenotiek normāli. Man tāda ir. Un, ja man kādreiz kāds prasītu, kā es raksturotu mūsu kopīgo dzīvi, es vienkārši teiktu — PIFA PIEDZĪVOJUMI. Jo mums nekad nav bijušas vienkārši situācijas. Nekad. Vienmēr kaut kas. Kaut kas smieklīgs, absurds, neplānots, reizēm pilnīgi neizskaidrojams. Un pats labākais — gandrīz jebkurš mūsu kopīgais notikums pēc tam kļūst par stāstu, par kuru mēs varam smieties vēl gadiem. Tā ir mūsu īpašā valoda. PIFA piedzīvojums nav vienkārši piedzīvojums. Tas ir notikums, kurā dzīve...
Kad pārstāj meklēt un sāc sastapt💫
Kad pārstāj meklēt un sāc sastapt Brīdī, kad atbildes sevī vairs nerodas, mēs sākam tās meklēt ārpus sevis. Plašajā pasaulē. Cilvēkos. Notikumos. Ceļojumos. Nejaušās sarunās. Dažreiz pat pilnīgi amizantos apstākļos un diezgan smieklīgās situācijās. Es biju izanalizējusi absolūti visu. Visus notikumus. Visu piedzīvoto. Visas sajūtas. Visus “kāpēc?”, “kā?”, “ko es izdarīju nepareizi?” un “ko man no tā vajadzēja saprast?”. Analīze turpinājās no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu, no mēneša uz mēnesi. Ik pa laikam atnāca kāda atbilde. Un kādu brīdi šķita – jā, tas ir tas! Es sapratu! Bet tad atbildes sāka stagnēt. Un laikam jau tajā brīdī...
Kāpēc dzīvē atkārtojas vieni un tie paši scenāriji?💫
Viens no maniem mīļākajiem jautājumiem, ko sev esmu uzdevusi neskaitāmas reizes, ir: kāpēc ar mani atkal notiek tas, ko es jau reiz esmu piedzīvojusi? Kāpēc manā dzīvē atkal ienāk līdzīgas situācijas? Kāpēc atkal sastopu līdzīga tipa cilvēkus? Vai tā ir nejaušība? Vai dzīve mani soda? Ar laiku es sapratu, ka uz to skatos citādi. Mana pieredze man ir parādījusi, ka dzīve mūs neatgriež tajā pašā vietā, lai sodītu. Tā dod iespēju vēlreiz satikt līdzīgu situāciju, lai mēs paši ieraudzītu, cik daudz esam izauguši un vai šoreiz spējam izvēlēties citādi. Patiesībā jautājums nekad nav par otru cilvēku. Jautājums vienmēr ir par mani....
